Pits Andersons - 50. gadu amerikāņu rokenrola karalis Latvijā, dzīvā leģenda, staigājošā tradicionālās amerikāņu mūzikas enciklopēdija.
Pēc pazīstamā un autoritatīvākā padomju rokmūzikas eksperta, slavenā žurnālista Artēmija Troicka,  grāmatas “Back In The USSR, The True Story Of Rock In Russia” autora pētījuma datiem, Pits Andersons ir pats pirmais nopietni vērtējams rokeris visas bijušās Padomju Savienības teritorijā. Pits arī ir vienīgais no Latvijas un visas bijušās Padomju Savienības mūziķis, kura vārds ir ierakstīts "Rockabilly Hall of Fame" ("Rockabilly Slavas Zāle") http://www.rockabillyhall.com/RockClockTribute.html .

Gadu desmitiem padomju valdība centās noturēt savu tautu pilnīgā kultūras vakuumā aiz “dzelzs aizkara”.

Rietumu radio stacijas tika nežēlīgi bloķētas ar specdienestu ģenerētiem traucējošiem trokšņiem. Rietumu mūzika, kā arī pārējās kultūras un mākslas izpausmes bija zem stingras cenzūras kontroles un VDK (čekas) aizlieguma. Retajiem iebraucējiem no Rietumiem skaņu plates un grāmatas varēja tikt konfiscētas bez jebkādiem paskaidrojumiem jau uz robežas.
Neskatoties uz to, mūzika un tās sūtījums tomēr izspraucās cauri. Šis process sākās ar radio un skaņuplatēm. Nedaudz vēlāk, ar magnetofona parādīšanos, beidzot kļuva iespējams no radio ierakstīt lentās īsus mūzikas fragmentus, lai vēlāk klausīties tos vēl un vēl, pārrakstīt un izplatīt tos starp saviem draugiem. Visīstākā Kultūras Revolūcija sākās tieši ar šo momentu! Pat “dzelzs aizkars” nespēja to apturēt!

Tajā pat laikā parādījās arī tā saucamās skaņu plates uz „kauliem” jeb uz „ribām”. Tās bija pagrīdes apstākļos (pēc nostāstiem Ļeņingradā vai Maskavā) uz speciālajiem aparātiem izgatavotas kopijas no īstajām amerikāņu skaņu platēm. Katrā kopijā bija iekļauta tikai viena dziesma un par izejmateriālu kalpoja rentgena plēve, uz kuras skaidri varēja redzēt slimnieku kaulus un citus iekšējos orgānus. Tās plaši tirgoja melnajā tirgū. Skaidrs, ka katra skaņdarba nosaukums bija pircējam nezināms, izpildītājs anonīms. Plēvju mūžs bija ļoti īss, drīz vien plate bija metama ārā aiz strauja nodiluma, it sevišķi pie intensīvas lietošanas. Uzņēmīgos ražotājus pēc kāda laika arestēja un notiesāja.